Ka Nupepa Kuokoa, Volume LXI, Number 27, 6 July 1922 — NA ANOAI [ARTICLE]

Help Learn more about this Article Text

NA ANOAI

He aie nui ko keia lahui i na manao hoakaka o Dr. Elwood Mead, no na aina hoopulnpula o Molokai. [Jrt ike no kakou ua lehuiehu ha kamaka Hawaii ame kekahi poe lahui e aku no, i manao he mau hāna hoopomaikai wale no keia . i na hui mahiko, ma o ka loaa ana aku ia lakōu o na ain.a mnhiko, me ka hookuonoonō hou ole iaKe hooia mai nei nae o Dr. Mcad, 0 na kanawai liookuonoono aina o kakou i kcfa la, he mau kanawai e haawi ana i keleahi poe i na pomaikai, 110 ka mea, ua koho lakou i na hiiahelu laki } a ua haawiia mai keia mau aina, aole mo ka manao nui ia, e lilo aku ana i mau home, aka, 1 hiki ai e kuaiia aku a loaa mai na tlalā. A i ko kakou nana pono io ai& iho noi i keia mea, ua hiki ia kakou ke hooia i keia mau manao o keia kānāka loea inā keia liana. O ke aiiō iio keiā ō na aina i' wehe »mutt ia iho nei; I 1& manawa e loaa mai ai o kc .si la ) 0 ka hoolilō āku la 110 ia, a ma kahi o ka ppUiāikai o ka poe i mnnaoia aij e liōohahh aku ina me ka paamau i keia mau ainā, ua ike aku kakou ya hoōlilōia. E ike mai ana kakou e ka laliui, ma kā apua k'ō kakou pakele ana. Ihā e haule hope na hooikaika ana nō ke mai o keia mau aina no na kanaka Hawaii, na kanaka hoi i kuleana mau i ka lepo o Hawaii; riā kanaka lioi e noho āku ana, a e māko aku ana maluna o keia mau paeaina, lie mau liana hapuku ainā i'o. no keia, i hoohanaia'ma keia mau kanawai hoōkuonoono aina o kakou e.ku riei. Akā, pomalkai Wale kakou, ua haīiāia mai nei ke kanaWai, e hiki ai i na kanakā HaWaii wale no ke waeia māi no keii mau aina, a o ke Kōena aku o na aina aupuni, e paaia āna no e ke aupuni, a ke hoolimalimaia nei i ka pee e uku mai ana i na ukU kiekiē. A i ka pau ana ō keia māu hoolimalima, ua hiki loa ia kakoU ke kii aku a koi e hoihoi hou ia mai iloko o na aina hoopulopula lahui. Aole ē hiki hoōleia kekahi kOi ō ia ano, nō ka mea, ua hoopaa mtlA mai nei keia poe kāukanāWai o Afiiērika. | E hoi ana na kanaka mua i Moi ka o Augate. O na keiki ileoe aku e makemake mai nei

i ailia, mai lio])ohopo, no ka mea, eia aku lio 12 poo i koe, iio keia hiilu hpaha mua he 20. Aia «o mn Palaau he mau apana e hikl aku ana paha i ke 40, a o ia liiāu a x oanā, un likē no a. oi iki -ae paha ka inaikai mamua o keia mau apana i lilo mua ae nei. O ka hoiliili ka liana maikāi 0 keia mau la, a i I:a hemo hod ana mai o na apāna o ua iliākaukau oe, a ua laWa no ka makāliiki :nuā au e noho aku ai. O keia makahiki ka mea paākiki. In* e hiki ia ōe e olā ame kōu ohāna apau keia makahiki muāj e lyaa ana ia oe k'a liua o kou luhi o ka inākahiki mna. Ka ai ame kā i'a. O kēla _aē lā nō nā ftiēa āno nui o ka hoho aha o kelā ao. A ihn e nui aku koti ikaika, e nui aku ahā hō :riā pomaikai ē oiiiia ana e op. A e liooniaiiaō iho oe, d ke olā hō ia o na keiki, a o ka loaa ana no ia ō ka hōohaaiiao nialkai ia ana, ā e hiki mai ana ka la e lilo ai uā mau keiki nei, i poe o hooulu hoU ākU aha i na liaha elike me kau i hāiia iho la. I ka nianaWa ē makāUkau ai hē 4 apana, 0 ia ka mānāiwa ē lioihoiia aku 'āi he helUna o *ia miU ōhana. I keia hiāu lā, ke lilō riel kā papainoa ha kanaka i noi mai, i hāna noii mau ia e ke Kōhiisiha, ē ake ānā e haaWiia ka āihā i nā kahāka mikiala hana. Ua mahaō kē Kōmisiria, o kā loaa ana o hā kāhaka kUpōno loa, ka mett nui o kēiā haha o ka w'ric ana i ha kahākai Mā keiā e ikeia āi kā lanakila o keia hanā ho keia mUa dkUj ame ka lahakilā olē ana. Ina o loaa ānā hē mau kanaka manaō hāna a Mōmanawanui i keia waeia ana, aiaila, ua manao kē Kōmisina ua hooko lakou i leē koi ā ke aka, ina e koho hewa «oa lakou a wāeia na kiiaka kupeno ole, ua poho iho la ha īnanao o ka lahakila o keia kumuhana hui. Ma ka aoao o ka lāhui, ke koi j akU nei kakōU i kē Komiaina e lawelawe i ka lākou hana me kaj hoopilimeaai ole* āmē k& hāaUao, ho Ka moa o ka hewa o ka waēia ana> ke alanui e haUle āi nā maiiāolana 0 keia lahui, no ka Wāa anā lie māU aina riō iia kēiki t) na hanauna e hoea niai ana. Aole keia pomaikai 1 nlahaoia no na kahaka wale no ō keia hannuna, aka, aia ka manao- i lana o na alakai i hoOikaika ai ē j loaa keia mau aina, np na hanauna o keia mua aku. '