Ka Nupepa Kuokoa, Volume LVIII, Number 52, 24 December 1920 — MA KE KAUOHA Na Kanawai Ahaolelo Kau Kuikawa o 1920 [ARTICLE]

Help Learn more about this Article Text

MA KE KAUOHA

Na Kanawai Ahaolelo Kau Kuikawa o 1920

• Vfcr- -ii- k, — KANAWAI 29. H]ELU 27.) E Hoomahuahua Ai i ka Haawina Kula no ke Kau e Pau Asa i DeKemaba 31, 1920. f Uooholoia e ka Ahaoleh o ka Teritore o Hawaii: Pauku 1. I pakui no na haawina dala i hookaawaleia no ka nihanu kula e ke Kanāwai 232 o nā Kanawai Kau o 1919, ma keia ke hookaawalēia nēi keia mau huina pakui no ka makahiki 1921, a ke amānaia nēi a ke kāuohaia nei no hoi ka pimku o ka Teritore e pakūi akii i ka rafiō hēlu anhāu nō ka mākahiki 1921 i ka hapa ratio pakene*ā kūpōho. e hiki ai e loaa ia 'mau huinā' pakui no na hana i hoikeia penei: WAIHONA NUI. Na lako kula (pakui ) $ 11,000.00 Xa waihona buke me na buke (pakuiy 5,000.00 Ao ana i na hana hooikaika kino (ikamu hou) : Uku o ke kumū alakai Tērtfōre, Sēpt. 1 a i Dek. 31, ma ka $275.00 o ka mahma $1,100.00 Xa lik> kaahele,. kumu alakai Teritore, no eha māliinā" 300.00 Pai a na 200.00 1,600.00 Hūina $ 17,600.00 \a Kula Kaōkoa: Kūta Kumū Teritore — Malānia aha ame hooponopono hou <pfrāi) $ 1,200.00 Hana ana a pau pono o ka hale ao hana- V liiija, na pono nie na lako. 15,000.00 Xa hale moe (mea hou") 15,000.00 Xo na haumana (mea.hou) 20-,000.00 51,200.00 Kula A*o Kumu Teritore (pakui).... 1,400.00 Kute no na keiki kinā (pakni) 2,400XX)' 3,800.00 Xa bila o ke kau o 1918-1919 e kofe-'anaf aole' i hookaaia mamuli o ka hoōkomo ole' ia ana mai mamua ae o lanuari i5, 1920: 346.92 X'j bīla no ia kaii no e koe ana aole i hookaaia no ka lawa ole o ka waihona.... 886.56 1,233.48 ; — Huina Waihona Nui $ 73,833:48 WAIHONA KAOKOA. Xa liale hou ,na pakūi mē na hooponopono hou: Hawaii Hikina $40,000.00 Hawaii Kōniohanā 49,000,00 KulahākāuHāle o'Hilo 47,000.00 Maui 40,00G.Q0 Kanai 45,000.00 Kūlanakauhalē o HonŌlulu. 27,600,00 Xa kuaaina, Oahu 99,200.00 347,800.00 Xa Pōno me na Lako: Hamil Hflfifea 5,000.00 Kiiterialcāuhāfe o Hilo 5,000.00 10,000.00 Halihali ana i na haūmāha: Komohana 5,000:00 HWwāii Hikiha 5,000.00 10,000.00 Lako ha!e' , : Kanai 5,000.t)0 ; Kuaaina o Oaliu: * 5,000:00 10,000:00 ;—; ——■ ■ Hūina waihona kaokoa $377,806:00 Pai'Kii 2. E mana keia Kailawāi i konā apōnōia aha. Aponoia i keia la 24 o Xoverrfāba, M. H. 1920." C. J. McCARTHY, Kiaaina o ka Teritore o Hawaii. KANAWAI 30. % (BILA SENATE HELU 32.) HE KANAWAI E Pili Ana i na Kula Olelo E me na Kumu A'o o Laila.. E.Hooholoia e ka Ahaolelo o ka Tentore o Hā^iniii: Pauku 1. O ka huaolelo "kula olelo e'* i hoikeia māloko o kēia Kanawai e hoomaopopoia no oia kekahi kula maloko o laila e a'pia aileekaln olelo okoa ae i ka olēlo Ehēlāhi a i ole olelo Hawārii paHa, kōe nae na kūla Sabati. O ka huōlelo "oihana" e iiiiiialĀk no oia' ka "oihaūa hoōnaauao o ka Teritore o Hawaii. pAt?m: 2. Aole kekāhi mea e lawelawe hoohana i kekahi kula a"o olS&e maloko nei' o ka Teritofe o Hawaii, ke olē a hiki hōi » ka ftfctta mua ana i palapala noi a loaā māi he pālapala ae e l*ir£lawe aku pelā mai ka oihana hoonaauao mai i ka oihana lioonaauao aku o ka Teritore PAneu 5. Aole kekahi mea e a'o maloko o kekahi kula a'o e ke ole a hiki hōi i konā wa e nōi rriifa ai a loāa mai hē pahpala ae e lawelawe aku pēla mai ka oiHāna Hoonaauao. māi, a e neuiaoia no ua komo pu a ua hui. like ia ka poe e Jawelawe hooponopono a i ole e lawēlāwe ana i na mana hookele i kekahi 0 ia ano knla ma ka 'nianao, o keia kanawai. Paukū 4. Aole* pālapala ae e a'o mālpkp o kēkahi kūlā a'o oleio e e haawiia ke ole a hiki hoi i kā hoomaopōpo anā o ka oiKana hoonāauāio i ke kūpono i'o o ka mea noi no ia mea a ua lawā hōi na hoomaopopō ana i ke kulaiia nohona kaūlikē ia mea; ka hoomaopopo ana i ka mooleīō lahūi Amelika me kōna māū inahrfe hoPpohopōnP aūpuni, a ke ik'e i ka hēluhelū, kākaū a kamailk) i ka ofe!o Enelani." Akat nāe hoi, o na hoākaka pili i ka ike i ka olelō Enēlahi e boomao£opoiano ia ma ke ano laula' ilokP o na makahiki elūā n&hope iho'o ka maha anā o kei'a e hōōhiābf|ōj)p!a nollōi he niēa paakikTka lōaa' ana ilōko o ia niāhawā o na kumū 1 lawa potiō ni hoō|cUpono ana mamuli o keia pauku a ia wa hookahi kupofio nō kē. a'o aria i kekahi olelō e. A eia hou nor Hoi, a ma kēiā ke hofkēiā nēi' o ka manāo maoli o k'eiā KanaWai e a 'aoie hōi ē hookāpū i ka lāwēlāWeia anā ō ke a'o ma na kūla olelo e mē ke a'o ana i nā olelō e;. aka e hooj>ondpono ia i hikl ai nā haūniana Amelika ke hooholomuaia, a\ ma keia ke kaūohāia nei kā oHianā hoonaāuao e hookO aku i ka manao ō keia e like me na hoakaka i hoikeia malokd nēi. PXtrKtj 5. Milmuei ō'kā'hoō|uka aha i pālāpala .aē ē lāwelāWē. a'o i kūla;ol?t6 e a i Ōle e a'ō* pāha milōkoo ia kula e k& ?lcu no ka hōohāWāō i ka niēa noi no ia palapala at kekali? palāpalāhoopa* e "ho©fā anā mēanōi, ka palāpilā ae e lawelāwe.'a.hiāiōleō ō lcējdttfi kōh, e hoōko hō a e hi'alania i hā kauōHā o IceiiT3<anawai me ua hao|jbhtJpōnō a niē" na kaūolia a ka oiHana hoohaauao, a e Hlee meka makauāeāu piha i loaa, e alakai no i kā noonoo me na a na halulhāha niālōkō o ia kula ma ke ānō^e'hiīei aFke r

lilo lakou i poe makaainana maikai a makee i ka pono Amelika a aole hoi e a'o a i ole ae paha ia poe haumana e a'oia maloko 0 ia kula i kekahi mau mea i kulike ole me ka manao i hoakakaia maloko nei. v ... ... Paukv 6. Aole kula a'o olēlo e elawelaweia i ke\kafohiak*a mamua aē p na hoha kplk" o na ktjla olfe;i na\Hsra o na. kula aupiini e'kulaāha. A able no hoi keKāhi hāūmanae hele. 1 kekShi kula ol£lo e iio ka manawa oi akui 1 ka. hookahi l?ord I kēla 4 itje keia la a. aole hoi e oi akfo malUrid o eph<r Hōrā 116^^0 j keMM pule, a adle nd hoi e oi aku i kē puleHh&eo o'kēkahi m'ākahiki kula; * ;; Aka na€ hoi, e hiki no i'ka oihana hobriāauao, nia, k'opā njanao kāuh'ke po'noi, nie kē hoi a Ūe e,.hoomaālaHi ae j i na kaupalena i hoikeia malolct) o ',i'' he' mea kupono ia a he ku-e ole hoi i ka' mana v p' maoli o keia I^anāi wāi-' Pauku 7. E loaa no i ka oiharia hoonaaiiāo ka mana pihā i ! kela me keia wa e hoomaopopo no ka haa , wintt a mau haawina I paha e a'o ai me ke ano o na buke e a'oia ai maloko o kekahi kula olelo e, a aole hāawina e ae e a'oiā a māii buke okoa āe : pāha e hoohanaia maloko o ia māu kula, koe wale no nā mea i hopmaoj popoia e ka oihana hoonaauao.. Aole bukē e hoohanaia ana ma | kekahi knl£ olēlo e e hoōlakoia mamuli o \na lilq o ka oihāna' i hoonaauāei. ; Pauku 8. Ina ka oihana hoohaauao ma kekahi manawā e hooi i ko kekahi mea paa ae 'e lawelawe hoohana i kekāhi kula olelo e a i ole e a'o paha niat6ko o' laila lawa kupōno ole'ē like me na hoakakā maloko nei, a i_oJe ua ku-e paha a.hōōhemahema paha i ka hooko i kekahi o na mea i kauohaia ma | kēia Kaiiawai, a i ole i na rula h6ojjonopono a kaiioha paha a kā oihaiuūhoōnaauap. alaila e hiki no i ka oihana hoohaauao ia wa a ma ia manawa hoi e hoopau i ka mana o ka palapala āe i haawi mua ia a e lilo no ia ma ia wa i mea ole a i mea mana ole no hoi. Eia nae hoi, mamua aē o ka hana ana pela,. e hoike. mua aku ka oihana hoonaauao i ka mea paa ia ae e kauoha aku ana e hoike ma' i pāne pale ina he kumu kanā e hiki ole ai e lilo ia liana i mea noonooia a e haawi aku hoi ia meā paa palapala ae i mānawa piha no kpnā loheiā ma ka apaō palē. O ka olelō hōōholo a ka oihana hoonaauao e lilo no i niea maiiā paa. Pauku 9. O kekahi mea e lawelawe hookele ana i kekahi kiila olelo e, a i ole ē a'o ana pāha nialoko o kēkāhi kula olēlo e. e ku-ē ana i na hoākaka maloko 'o keia Kaiiawāi, a i oie e uhaki ana paha i kekāhi o ha kauoha i hoakakaaia nialoko o lailā, a i ole ku-e paha i na rula hooponopono a mau kauoha paha a ka oihana hoOnaauao, e ku nō i ka hewa no kēkāhi mikamina, a i ke ahewaia ana no ia hana, e hoopaiia no maniuli o kekahi uku hoopai e oi ole ana māluna o iwakaluā-kumamahma dala ($25.00). O kēla me kēia la pakahi e ku-eia ai o kē?a Kānawai e inanaoia no he ofeni kaokoā. Pauku 10. E mana keia Kanawai ma ka la mua o lulai, 1921. Aponoia i keia la 24 o Novemaba, M. Hl' 1920. C. J. McCASTHY t Kiaaina o ka Ttfritore o Hawaii. KANAWAI 31. (BILA SENATE HELU 34.) HE KANAWAI E Hoomaopopo Ana no ka Hoohanaia no ka Manawa o na ' Waihona Kaokoa. E līooholoia e ka /lhaolelo o ka TeritorC o Jfdītkiii: « 1. Ua ania'naia ka puuku o ka Teritore, mā l a mē ka aē aiiā o ke Kiaainā o Havvaii, mahope iho'o'kē kukakuka ana 0 ke Kiaaiilā irie kē poo o ka OiHāna ia ia' ka hōolilo o nā waihōna kaokōā, e hoohanā'aku no kā'manāwa i kpk'ahi maliēle a hāpā pātiā o ia mau waihonā kaokōa o'ka : Teritōfē e likē me ia e ikei'a ,: ahā ma na buke o ka waiHohā Tēritorē, no na h'ana pili 1 kā ukit anā i na kikoo dala maluiiā O'ka Piiiiku'nō na aie hoohēē haha o ka Teritbrē i kelā me keiā wā o na dāla kitike malokō o kā Waihona Teritore e lawa kupōnō ole 'āi hō'ka uktt ana aku ia; aka nae, o na huina dala e lawēiā ahā pēla e Hoihoi hou ia nō malōko o ka waihona no kē paiii ana ia māu waihōnā kaokoa iloko o nā la oi ole akii i kā uhii-kiimamaliiina mahope koke ihō ō ka la kuwālā o na auhau waiwai me nā auhāii loaā. Pauku 2. O na huaolelo "wāihōna kāokbā," e likē'me ia i hoikeia maloko o kefā Kanawāi, e'hoomāopōpōia hō orā nā wāihōnā loaa a pau o ka leMēhu mawaho ae o na loaa māū, na haawina loaa aiēj na' waihonā hoahu'me'na waihōlia kulā. Pauku 3. O na a pāti ā .i olēi'-nā 1 niahel'ē kanāwai i kulike ole me keia mā kēiā kē hōōpāii loa ia nei mā na wahi' walē 'nō nae i kulike ole. Pauku 4. E maiia kēiā KaiiaWai i kpha wa e aōonoia ai. C.J.McCARTH^, Kiaaina o ka Terjtdf-e' o Hawāii. KANAWAI 32. (BILA HALE Hi3LŪ 9.) HE KANAWAI s E Hoomaopopo Ai i Haawina I>ala.Pakiji no Ka Uku o.ha. Kumu Kula Aupuni, na Kt\hu KulA.me na Kumu Poō Iloko o ka Makahiki 1921/ E Hooholoia e ka Ahaolelo o ka Teritore o Hawaii: Pauku 1. I pakui no na haawinā dāla i hōoleāawāleia māniua āe nei no ka uk\i o na kuiiiu.kulaaūpūni, nakāhū kula \me.na • kumu pōo nō ke kftu e pau ana i Dekēmabā 31', mākēia ke hookaawaleia nei no ia īnāu hanā iloko o ka makāhiki, 1921 ka huiiia j)akui o elima.hanen kanawalu-kumarhaha tausani dāla ($584,000.00), a ke nei a ke kāuōhaiā nei kā puuku o kā TēriVorē e pākui aku' i ka .rātio auhau no ka makahiki 1921 i hapā rāt)p pa ke'nēla leuponp e hiki ai e loaa o elima* harieri kāijāwālu : taūsani dala ($5B4,p(XXOp) a enii iho Hoi māmuli'o e waiho ana maioleo- o ka waihona kula niii, e likē me iā e hpōmāo|)op!oia ai maloko o na buke a ka luna hooiā teritōrē nō Dekemāba 31, 1919. Paukū 2. 0 ke koēnā e waiho ana malokō o ka waihona kula nui nō D*ekemābā 31, 191£,.i hiki aku ka huina ,i ka hookahi hānēi-i; me umi taiisant' elinia haneri me katti\^alu-kumamaohO v a 38/100'dala ($110,568.38), e x like : mc ; iā ; fe ikēiā ai mafōkb o nā buke ā ka luna hooia teritorē, mā'.kēiā ke ae 'nei nō kā uku ō na kiimu kula, na kahū kūla, mē 'na kumii poo iloko o ka makahiki 1921. PaUku 3." E maha keia Kanawāi i e apofipfa ai s Apphōia i kēia la 25 o Novēmaba,M. \ C. J, 1 Kiaaina o ka Teritore o Hawaii. ! KANAWAI 33. (BILA lIALB HELU 21.) v . HĒ; KANAWAI E Hoololi Ai' i ka Pauku 1251 o' nA-K-a*JA\vaY Houluui.uia ' o Hawaii, 1915, e Pili Ana i K/uAti&Xtt. E;JfoQhōldid-e M\AllaoW o M TiriWre\o:Hdiifaii: ; PaūKu'l. O ka Pauku l2>l o na KānāWāi;rfouluCilitta ō Hawati, 1915, ma keiā kē hoololiiā nel i heluhēlu ai e liīeē me i«r mahopē iho nev; "£aūkti 1251. Na hookuu auhau. Aktf nāfe, o ka atiha\i 1 )caifia J matrntli o hā hooWāo'popō ahā fhāloko o kēia mōkAna Iriiislūna

o na waiwai paa e ohiia maluna wale no o ka waiwai paa i oi aku ka waiwai io maluna o nmi-kumamalima haneri dala ina ka mea hookaa auhau e noho io ana maluna o ia waiwai paa ma ke ano o kona home wale no ia; a eia hou no hoi o ka auhau e kauia maluna o ka waiwai paa e ohiia maluna wale no o ke ° ka waiwai paa i oi aku ka waiwai io maluna o ka umikumamalima lianeri dala, a aole nae e oi aku maluna o ka waiwai io.'o ekftlu tausani dala ina ka mea hookaa auhaU nohO maoli' ari£' maluna o paa ma kie ano o kona home ia; a eia hōu no hpi o ka auhau e .ohiia maluna wale no o ke o ia maluna o ka waiwai paa i oi akn ka waiwai io maluria o ka ekolu tri9sani dala, a aQle na£ e oi aku ka waiwai io maluna o elima tāusani dala, ina ka ineā hookaa auhaU e noho maoli ana maiuna oia waiwai paa ma ke ano o kona home wale no ia; a eia no hoi aole hookuu auhau e aeia no ka wai\vai o na kopolena, na hoa-hui a i ole na hui ; a eia hou'no Jioi oka auhau i kauia mamūli ona hoomāopopo ana maloko o keia mokuna maluna o na waiwai lewa e ohiia maluna wale no o na lako hale i oi aku ka waiwai io maluna o ka eono hanen dala ina nae ka mea hookaa auhau e-hōohana ana ia mau lako hale maloko o kona hoine; a eiā holi 110 hoi o na hookuU auhau i hoikeia ae nei aole e aeia aku no na home oi aku mamua o hookahi no kekahi mea hoōkaa auhau ; a eia no hoi o ka auhau i kauia mamuli o na hoomaopopo ana maloko o keia mokuna maluna o na waiwai lewa ok'oa ae i na lako liale ,e ohiia 110 maluna wale no o na waiwai lewa i oi aku ka waiwai io maluna o ekolu liaiien" dala ($300.00); aka nae, aole hookuu auhāu e lo'aa i kekahi mea i kuleana i ka hookuu auhau maiuna o ka home a me, a i ole na lako hale e like me ia 1 hoomaopopoia maluna ae nei." Pauku 2. E mana keia'Kanawai i īanuan 1, M. H. I£2L Apōnoia i keia la 25 o Novemaba, M. H. 1920, C. J. McCARTHY, ' Kiaai'na o ka Teritore o Hawaii. KANAWAI 34. * (BILA HALE HELU 27.) y , HE KANAWAI * E Hoomaopopō Ana no ka Hookumu Ana i Makekk Muni- . srPALA Malalo o na Hoopōnopono Ana a ka Papa Lunakiai ō kē Kulanakauhale me Kalana o Honolulu. E Hooholoia c kā Ahaolelo o ka Tcritore o Hawaii: Pauku'l. Ke amanaia nei ka papa lunakiai o ke Kula'nakauhalfe nie Kjalaua o Honolnlu e kukulu a e hoohana i mahele oihana e.hoomaōpopoia o ka "Makeke Munisipāla," e la:welaweia malalō o kā nlana me ka hooponopoiio ana a ia papa no na hana pili i ka lawelawe ana i ka oihana kuai a hoolilo atlā i iia mea ai hobuhtia, na i'a me na mea o ke kai me na mēa ai o na wāhl maliiai me hanai holoholona, ano ka malama ana hoohana ana i wahi makeke no ka lehulehu kahi o ka poe e liiki ai' e kuai a e hoolilo aku ia mau mea ai malalo o na rula me nā hoopōnopono e hpomaopopoia ai e ia papa. Pauku 2. E mana keia Kanawai ma ka la ona e apoiioia ai. Apōiioia i keia la 24 o Novemaba, M. 11. 1920. C. J. McCARTHY, Kiaaina o ka Teritore o Hnwaii. KANAWAI 35. (BILA SENATE HELU 24.) HE KANAWAI E HōōLōLi Ai i ke Kanawai 229 o na Kanawai Kau o e HoōmaopōPō Ana no ke Kuai /Lilo Ana Mai i Hale Nōhō no Kfe Kiaaina o Hawaii. E IPoo'holoia v ka Ahaolelo o ka Teritore o Hawaii: Pauku 1. O ka Pauku «1 o ke Kanawai 229 ona Kanawai Kau o 1919 ma keia ke hoololiia nei i heluhelu ai e lik'e mē ia mahope iho nei: "Pauku 1. Oka huina o kanaha tausani dala ($50,000.00) ma keia ke hookaawaleia ne? niai'loko ae o na loāa maU o kā Teritore no ke kuai lilo ana mai ma ka hooponopono kanawāi atia i kela wahi e waiho nei maloko o Honolulu, Ku!anakaithale 1 me Kalaiia o HonolulU, a i kapaia o "Washfngtōn Place" (Wākihēkōfia Hale). A ke hoōmaopōpoia nei no hoi, aole dala e hooliloia malalp o keia koe wale no mamuli a mahope o kekahi olelo hooholo aha i lawelaweia no ia hana e like me na kuhikuhi malokō o ka mokiina 48 o na Kanawai Houluuluia o Hawaii, 1915, i hoololiia, ā inahōpe hoi o ka hooko pono ia ana o na palapalā kii ma ka hoōlaha ana e like me ia i hoomaōpopoia e kā Pauku 671 o ia. mokuna 48." Pauku 2. E mana keia Kanawai i kona wa e aponōia ai. Aponoia i keia la 24 'o Novemaba, M. H. 1920. C. J. McCARTHY, Kiaaina*o ka Teritofe o Hawaii. KANAWAI 36. (BILA SENAT£ HELU 18'.) HE KANAWAI E Hoomaopopo Ai no ka JHookupono i na Kumu Kula no ka Hoomai,u Ana i ka Pono Kupa Amelika Maloko'Ne[ o ka Teritore o Hawaii. E Hooholoia c ka Ahaolelo o ka Terilōre o Hawaii: Pauku 1. Aole kēkalii mea e lawelawe oihana kumu kulā rtia- 1 lokō o kekah? kula me ka loaa mua ole o kekahi palapāla 2 &€ inai-' ka oihana hoonāauao mai, a e hoopukaia ia palapala āe; me ka auhau olē ia kumu kula, ma ke ano e like me ka ka ōihāha hoonaaiiāo e hoomaōpopo ai. Mamua ae o ka hoopuka ana i kekah'i palāpala ae i kekāhi kumu kula, e hoomaopopo ka oihana hoonaauao nona iho no ka loaa ia kumū o na hookui>ōnō ana ma ka ike pili laiila no ke ano hoopōiiopono aupuni Aniēlika, kōfia moolelō me kōna mau mahele hooponopono aupuni, a he ike i ka heluh'elu, kakau a kamailio i ka olelo Enelani; aka nae, e hoom'aōpopoia iia hoōkupono pili i ka ikte olelō Enelani ma ke ano laula iloko o elua ; makahiki mahōpe akū o ka mana anā o keia Kan'awai. » Pauku 2. No na hana o keia Kanawai oka huaolelō "kumu" e hooiiiaopopoia ua kōmo'pu ilōko o kona nianao kā poe e laWēlawe ana a e hooko ana i ria manā hooporiopor)o a mau aē i pili i kekahi kiila. O ka huaolelo "kula'.' e hoomaopppōia ua kon)o pu ilōko o kona manāo kela mē keia kula, ina malalo o ka maha hoopōnopono aupuni a mana okoa ae pah'a, koe na Kulā Sabati e hiti ana i keia pule. Pauku 3. E hiki no ika oiKana ke i kekahi o ia palapala ae mahope aku o ka hoof)ukāiā anā ke hooiiiaopopo i ko ka mea e>paa ana ia lawa kupōno ole ma ka ike a hoomaopopo aiia paha i na mea i hōikeia maloko o ka Pauku 1 o keia Kanāwai, aka ma ia mea e haawiia akii no i ka meā e'paa anā .ia palapala ae ka hoōmappopō mua nie kā maiiaWā pilia kupoiio l i hiki N ai e hoike māi ina kun'Ui kupoUo e paa mau ai ia palāpāla ? e - Pauku 4. O kekahi mea e lawēlaWē āna mā ke ano t hē kūmii, e paa ole ārta i kekahi pālapala ae } hōopaūia i hoōpūkaia tnairnlfU, 0 kēia' kānawai, e hoōpāiia no i kekahi uk'ii hō6pai e oi ole aiiia', 1 kā .daia (s^Ōo.)^ • Pāuku 5. E maha ketā Kaiiawai i lulai 1, 192Ī. AfjcHi9?ā i keia la 24' o Novēmaba, M. H .1920., - . C. J. McCARTHY, [ o ka Teritōrē o Hawali.

\ P ' "" KANAWAI ■#,- (BILA SENATE HELU V 7.) HE KANAWAI L Hooi-oli Ai I NA Pauku 1019 me 1021- o na HoULUULL'IA O HaWAH, 191S, E PILI ANA IKĀ LAPAAU M£ KAH4 IC\NAKA. ī. Uoohoioia e kā AhOolelo o ka Teritorc o Hawaii: Pauku 1. Q ka Paiiku 1019 o nā Kknāwai Hdtiluul{iia o Hawaii o 191.5 ke hooloUia nei.ma kā pafewi'ana ma ka pāfen& o ka pauku i keia wa i ka mahele hQoff!ādpbp6 paiiku niattof)fc iho r.ei: "Aka nae hoi, e hiki no i ka puukū e haaw! i laikihi kiiikātvā no ka i ka;oihana. lapaau a i ole kaha kanakā mamuīK o ka hooia kakoo a ka peresidena o'ka Pāpa Ola i kekāHi 'nieā e iianwi ana i ua peresidena la i na hooia no kona kulana maikā* 1 me kana palapala hookuu mai kēkahi lāpāāu a kOla kiekie paha o ka Papa "A" maloko o kā pāpā ho6ffolidtiahO d kā Ahahui Kauka Lapaau Amelikā, a i ole nia ia wāhi hfc ) hookuu e hooia ana no kona lawelawē : anā' no ekolii'niakāhiki ka haahaa loa ma ke.ano he kauka lapāau ā kāHa kāflaka paha i laikiniia nia kekahi wahi okoa, a i ole ma ke ano he kauka lapaāii a kaha kanaka paha iloko o ka oiFia'iia kaua' arha a kaiia m6āriā paha o Amēlika Huipuia; oia laikiiii kiiikāWā hoōpukāia"e like ae la pekf e lilo no i mea pali'wale ka iiiana mē kā hōopiāW maoli ia me ka loaa pu ole o ke kuleana hb6jpūfea hoii iā, pela ma ka la e pau ai o ka manawā ninanihaii ha kā ana i na laikini piha e malamaia ana mahopif o īa wa e ka pa|iā hihāhināii kauka lapaau, a o ia ninaninau anā e matāfnāiā rio i kelā me keia hapahamakahiki. Oka mei'pāā ia lāikini kiiikāwā e kulēana i na poinaikai apau a e kaa no hoi nialālo o ka mana o na lux>kaupalena me na kumu hookup6hō o kel'āhi mea paa i kekahi laikini piha oiai ia laikini kuikawā. e niana atia m6 kā h66|)āu ole .ia; aka nae hoi o na lilo e pili ana i kā lawelaweiia āna o ka ninaninau e like ae la me ia i hoikēia e uk'uia akii na' iā'mai loktt ae o na lilo kēena oihana' o kā pājpa olā māiHuli o na"' hooia i hanaia e ka hapanui o kā'p&pa ninaHihaiī kauka lapaMi a i aponoia e ka peresidena o ka papā ola/' Pauku 2. Okā Pauku 102i o nā Kānawāi;Houtuuluia o Hawaii o 191.5 ma k£ia ke hoololiia nei i heluheliu ai e like 'me ia inahope ilio pei: "Pauku 102h Na fi (auhau). Aole pālapalā noi laikihi kliikawa no ka lawelawē i ka oihana kauka lapāiāh a i olē kauka kaha kanaka e noōnoOia' a hiki i ko ka mea noi uku ana i kjr; puuku i kekahi fi (auhau) o umi dāla ($10.00) a āolē meā noi no kekahi laikini piha no ka lawelawēl ka oiliaha kāuka lapāāu, a i ole kauka kāha kanaka e ninahinaiiia, a ho hoi lāikihi nō ka lawēlawe i ka oihana lapaau lomi opāopa a i o!ē liā'ihā ; i iwi e haawiia, a hiki i ko ka mea noi uku ana i ka puiikh i kekahi fi (auhau) o iwākalua-kumahialima dālā ($25.00) " Pauku 3. O na kanawai me na mahele kanaWāi a paii i kalike ole na hoakaka o na hoololi i hoikeīa maimia ae nei ma keia ke hoopau loa ia nei. Pauku 4. E mana keia Karfawāi i konā wa e apofibu ai. AponOia i kēia la 24 p Novemaba, M. 1920. C. J. McCARTHY, Kiaaina o ka' o Hawāii. KANAWAI- 38. \ (BILA HALE 2.) HE KANAWAĪ E Hoololi Ai i ka Pauku 1553 o na Kanawa i Houluuluia o Hawail, 1915, e Like me ja l Hoololiia e ke 60 o na Kanawai Kau o'ī9i7.' E Hooholoia e ka Ahaolelo o kā Tcritore\o Hawaii:' Pauku 1, Oka Pauku 1553 ona Kanawai i Houhiuluia o Hāwaii, 1915, e like mēia i hoololiia eke 60 o na.Kanawai Kau o 1917, ma keiā ke hoololiia nei i heluhelu ai e like ia niahepe iho nei: "Pauku 1553. Na liakahaka. O kekahi hakahaka i a i ole ma keia hope aku ma kekahi' oihana kalana e hoopihaia no ma ka hookohu'ana a kā papa lunakiai, ke .olfe ia hakāhaka no ka papa lunākiai, a no ia wahi e hoopihaia no ia ma ka hookoho ana a ke koena iho o na lala o ka papa lunakiar no ke koena/akh o ka manawa i pau ole o ia~oihana." Pauku 2. E māna kēia Kanawāi mai a mahope.aku o k&:la; ona e aponoia ai. Aponoia i keia la 24 o Novemaba, M. H. 1920. C. J. McCAT^THY> Kiaainā o kā Tefitore'"o Hāwaii. KANAWAI 30. (BILA HXLE HELU 26.^ HE KANAWAI E Hooi»au LoA Ai i kē Kanawai 2(56 o na KanaWAi Kai) o' 1917. me ke KanaWai 25 o Ka KAu'KuikAWA.o 1918, E PILI Ana I KE MAkEK^'TERIi , d6E, a E HcX)LILO AnV i ka Waiwai a e HAAwi Ana i nā Waihona 'o Ia i kē KulanakauiiaLe me" Kalana 0 HONOLULU. /: Hooholoia e ka Ahaolelo o ka Teritore o Hawaii: Pauku 1. Okē Kanawai 206 ona KānāWāi Kau ō 19i7, me ke Kanawai 25 o na Kanāwai Kau Kiiikāwa o 1918, a me uai a pau a i ole na mahele kanaWai i kūiikē olē mē keiā', ma keia ke hoapau loa ia nei. Paūku 2. Oha wāiwāi a pau, koē na dala ā i ole nā wāihona» malalo o ka malu hoopohopoiīo o kē kotnisma tenitpre mamua aku nēi, 'e'lilo no a mā keia kē hooiiloiā nēi i ke Kulānakauhale me Kalaha o 'Honolulu. Paukl* 3. Ona koena hoolilo ole.ia ā pau ona waihona, malalo o ka mana hooponopono o, a i Hoōkāawaiela hoi.no sina mākeke teritore, ma keia ke kauoKaiā nēi e, i ke. Kulanakauhale me Kalana o HonbfuTu ma ke ano hoāiē no .ka hoohana ana me ka malama ana i mak'eke muhisipafa, a ,ke.kauohaia nei ka luna hooia o ka Teritore o Hāwāii ē hoopuka i kikop. dala no ka pomaikai o ke Kulanakauhale me.Kāiānā .6 Honplulu no ka hyina~ o ia mau koena. O ka huiha e hoāieia nef i k<e Kuianakauhale me Kalana o Ho[notūfu e hOihol hou ' ia' no i ka Teritore ma ke ano i mahopp iho nēi, penen E paa no ka luna hooia i hookah) T hapahā* (Vi) o.' ia huiiia i kela me keia eafto mahina nō na niaHliiK]" eluam*ahof>e ihō_ nei (na makahiki 1921 me 1922) maī : loko /!āU .auhāu e ukuia ai. i ke Kulanakauhāle me Kālāha no kona maHele nia ka pau ana o Mei a ma ka pau āna o Nbyeihabt(. _ Pauku 4. E mana keia Kank\vai i pekeiha&L ; l, M. H. 1920. Aponoia i keiā lā 25 o Novemal>a, M. H. 1925! C. J. McCARTOY, _ i KiaāTha o kā' Tēti{ofē,'o Hawaii.,