Ka Hoku o ka Pakipika, Volume I, Number 15, 2 Ianuali 1862 — Na waiwai o Keia Aupuni e waiho nei. [ARTICLE]
Na waiwai o Keia Aupuni e waiho nei.
Mak« kaahiwi; o ka laaa i me hale, i me #«hsr, i' naaaha, ime kuaa 00, a i me pa, a pēt* aka. I»a noi k« kimi dka iaaii, i nta #aa, i hoe, i papa kui poi/ a pela aku; ke ulhha i m« upena no oa ii t i aho, i kaula humdhti(iitf, ka pula hapdil» i lāea peia moe, alaftt, a peia aku; ka hulii b na manu, hē mēa nani ame ka han<ihand l he me pii oke koai ana; ba waukē a triē ka niahiaki, hē me kā£a iahu, ite ihati ftd khtia kuai ia e noho «el\ leaa ilihau, he kaiila paa, hē Hiēa haie t he tdea~fcau!a no na holoholona, ka pepeiaō īaiāo, U' iiiea oni> i iia Paka a he» ihēi #ai#ki fto hoi kē Hui: O ka waiwii inlL ka aiha maoli; bka ai, dia kfc kilo, u#ala, ko, ipii Uinekē, ipu haoiē, ipU pu f maia, kuiiha, papapa, Uāla liilii, a me oa ttie« a( s ae. fck maU nei ho ko lakou ihāu #ai#at a ihē ke kiiHi ia. ltdkd hoi b iia tnē uIU ai ōie U; ka lauhaia, i iiiēa lmoeHa, Hiuēhi ttUi, moēna mauu makolba o KiihaU maikai loa kā moēha pawēhe,! pii ho hni kē kuiiiukUai; ha ko i hie (lapalē, i hiē ldrta pua, he mea #āi#āt Uo. kā #āi#āi o ha holoholona; kā liō māikāi) hui hō hā dala t ka bipt moihōna, a huhu olē llUI» pii ho kdna kuihukuai, ka ili, pii no ke kual āhā. ka aila, nUi no kē ola ma hā hāiē Naiiā au|tā. 'feā hipā, b kohā kīho ā me koHa hulu, he māU #gi#ai kuai hUi ho īā. kē kao, ōkāio ā hie khhā lll| hē' #āi#āi ho; d kā puāā muHiohā waiwai hb, ihāl kt hieā hUi ā ka hiēā liilH, h§ tidlk Mle hOj. adiē ho ē etni koha kū&i aiia, iha ē inafcii * I hā h oiā, ōiā hiāh hh kh kiiUi UHU; pklā kohā āliā. piī no iiē kuai āhā. Ni hiāhu; kā pāiāiih, thoā, koloa, kāiek, inaU Ho kō lākoii #iifii; kā hua h iāienUi hiau h* kd lākhh dstā, a hiē kf te#ii#ii ii a tcē ke kj»ai ia Jjii i kfekāhi #ā & Mi. kēkihi #ā, āo!ē haē hē inānu i iiio wāle mh ka nele o konā kihu i kā lbaa. Nā ta, hē hiēā wāiwai hui ioa iā īhl kē ēmi oiē o kona kiiāi ia, hē dāiā ihāōli Hh ē waiho nel, kā liōiii, kā ōpihi, kfe #anā, fta hāukēukē, kā {iipipii ka lāia Hiiiihi kā |)aakai. od|}U, ā mē ha hiēa a pāii loa hē ihiii Ihēā #ii#āi iākhii Hia kē kuāī iHi; 0 kēiā ihāU #ai#ai a pau loā ē waiho hēi tha ftā#iii hēi, Uā emi kēkahi, ā iiā pii hoi kēkāiili Uā |>opotio ā paluho kēkāhij hāhiithioo a lilo I hiēā ble kekahi> ua liio «āll, Ui j&ihbt Uā Hiākē ā hā hiākē phttB i wāi#āl bā, Uā hiikēmākh hui ia,ua poUo kēkahi ho kā #āihh ibiHir i hā (ihHō hā pohh tio ki #i pokoiēi hōiiiīii Uā hui hā ihhā ē #ii#ii il kēia lihhi kiHikii i hōhēi hiāi hoi kā hēiē āHā? I. Eia kekāhi kuniu. Uā liiō hā kuāhiw» i ki pōē#fil#iiHUi ō nā iliiii kftpU hi iāiU #aiwāi i t>aUikāptt hā HiāUiii kipīi hi kihākai « Hie hā hiea ō !okb k lilo nā āihi hihHihhi, kifih Hi mēa īiīu, nolaila, |iti kiMih waiwai, pilikia tia holoholona, a HUi hō hōi ka uktt, hhiiiiāi hāhi nui olē iā Hā hoihhoiuhi ē waiwai īii hi hdlohblhhi HiomoHi; UUI hi lilo o hā thākaainittā hii b a mi 0 t hhhh ioā ka poē #ii#āi i iri pōē ilihuōe. ■■ Nhi hl hbtblftmii i j»ii I hā )ii iUpōhl, i hhhkiiiā i #i#i\ HhiHhi bi£ ii « ki i>ōē kiii mii aole ihhi hiphi ihhiii ii hi iih i hihi iho ia hēi? molē hbi āhēi Holāili kēknhi t ēHii āi tā jīUtt dāiā hui 0 kē Ahpuhi? Oā ihākiālā ho ki AupuHi Hiā" līī' )ibttb i |)iU i kh phhhi kb ki iēhhiihu hihhlU» 1 ihi ki īhiihi āka, mi hi kolbhoibHā> Uā hoōfifeā Wālēia h ki pbe kuē ā klhil ti pUu dilā b ki Aupōhi ē ihāhiihhā ai. 1 ki i#i { he Htēi #hi#iī HUi ioiho ii i#iēhi h kēia lāhuikāHāki ē hōhō hii) hē; aiii hiāhāh hui ia» a, hi iui ītt hīē kēii feiā kēiā raēā, āuiē ē mauihii hi kiMU ki i §HiUī hihii ē hōlo ai ka lōaā i khii iihuikihiki? 1 Kuliiiii iīi po«s ē ike ihai aoa i kēīē olēio pUpiii ki fWMs i iī#i iHi I ki ihiihh b khiH&ii ihbho pupue ihij i i Hhho kiii#ili#i ihi t ihh bukou ki noenoo i kēti taau h>eā i pāu loa. E alo6a auaoei ohkoa me ki iniiu ihl o k§ Akuā «i ke ilii tt**a ki Miiioii i hiki fiiii ihi; 0wah ihhikoi iei iihii o ka thikiHi b iāii. S.